Sakomponēt skaņdarbu nav viegli. Sacerēt vārdu rindas nav viegli. Iemācīties dziedāt, spēlēt mūzikas instrumentu, aranžēt, ierakstīt, producēt, apstrādāt skaņu nav viegli. Būt radošās profesijas pārstāvim nav viegli. Tikt galā ar neveiksmēm, vilšanos un kritiku nav viegli. Tikt galā ar paškritiku un neticību sev arī nav viegli.
Zināt, ko darīt ir viegli? Komentēt. Vēl vieglāk – komentēt anonīmi. Pat gļēvi. Lai paustu savu viedokli mūsdienās vajadzīgs tikai labākais, ko piedāvā kapitālisms un demokrātija – kāda viedierīce un internets. Ne īpašas prasmes. Komentāru vai tvītu var uzrakstīt viena tualetes apmeklējuma laikā. Vai var paspēt sarakstīt dziesmu, iemācīties dziedāt vai spēlēt mūzikas instrumentu viena tualetes apmeklējuma laikā?
Eksistē pilsoņi, kuri domā, ka uzrakstīt un izpildīt dziesmu ir tikpat viegli kā tvītot sēžot uz poda. Un te arī problēma. Laikā, kad no soctīkliem neaizmukt, dominē viedokļi. Šie viedokļi baro mākslinieku neticību sev un paškritiku. Un psihoterapeitu ģimenes. Vai Latvijā trūkst talantu? Nē. Latvijā trūkst iecietības un cieņas vienam pret otru. Cinisms kļuvis par normu, empātija par anomāliju.
Ko es ar šo gribu pateikt? Motivācija pieteikties Supernovā katram māksliniekam ir cita, bet neviens neiet tur, lai apzināti sabotētu savu karjeru vai pazemotu savu valsti.
Ko es gribu pateikt izpildītājiem – atcerieties, cik daudz no savas dzīves esat veltījuši mūzikai. Atcerieties, ka jūs radāt. Jūs liekat cilvēkiem just, dziedāt līdzi, dejot. Un pats par sevi tas ir brīnums. Nedevalvējiet sevi un sevis radīto svešu viedokļu dēļ. Viedokļu “autori” nespēj radīt. Kur nu vēl brīnumus. Tikai aiziet uz tualeti un… Ietvītot.
p.s. Sveiciens no Kanye: https://youtu.be/KubbodQjkbc
